Konkursa "Kūlas dedzināšanas bīstamība" labākie darbi

Viss bija sadedzis
Ivars Šķepasta (Inčukalna pamatskola, 8.klase)

Man dzīvē nav gadījies pieredzēt daudz kūlas ugunsgrēku, bet esmu piedalījies to dzēšanā.
Bija silts rīts, spīdēja saule, debesīs neredzēja nevienu mākonīti. Es izgāju saulainajā pagalmā un devos caur nelielu jauno bērzu birzi un tālāk caur nelielu pļaviņu pie drauga, lai pasauktu viņu ārā. Taisījāmies iet uz pilsētas centru pasaukt vēl kādu draugu, bet mūsu uzmanību pievērsa kas cits. No tās pļavas, caur kuru es gāju pie drauga, nāca pelēki, biezi dūmi. Mēs nolēmām uz centru iet vēlāk un devāmies paskatīties, kas noticis pļavā.
Nonākuši pie pļavas, ieraudzījām, ka vīrs, kam pieder pļava un bērzu birzs, dzēš uguni. Mēs gājām vīram palīgā. Paņēmām vecus vītola zarus un sitām pie degošajām vietām, kamēr nodzēsām. Dažās vietās uguns bija tik maza, ka to varēja nodzēst ar vienu sitienu, bet, kur uguns bija liela, vajadzēja krietni nopūlēties. Mums nemanot, aizdegās taciņas otrā pusē esošā pļavas daļa. Kad bijām apturējuši uguns uzbrukumu vienā pusē, paskatījāmies uz otru pusi. Tur plosījās lielas liesmas. Dzēst pašiem nebija jēgas, jo uguns bija tikusi īpaši kuplā un sausā kūlā. Saukt ugunsdzēsējus arī nebija jēgas, jo, kamēr viņi atbrauktu, viss būtu nodedzis. Atlika tikai noskatīties, kā uguns visu aprij.
Vēlāk ar draugu stāvējām, spriedām un vērojām izdegušo, melno laukumu, ko agrāk varēja saukt par pļavu, vērojām, kā pļavas īpašnieks rosās ap ugunī cietušajiem bērziem, spriedām, kāpēc aizdegās, kurš varētu būt dedzinātājs.
Dažiem liekas, ka vienas pļavas nodegšana nav nekāda lielā nelaime. Aiziet bojā daži kukaiņi, un viss. Arī man tā likās, bet tad es sapratu, ka tā nav. Pļavā bija daudz vairāk dzīvo radību nekā izskatījās. Atcerējos, ka pļavas malā pie akmeņiem bija skudru pūznis. Pēc uguns plosīšanās no skudru nemitīgās rosīšanās nebija ne miņas. Viss bija sadedzis. Arī pārējā laukā nemanīja kustību. Visu bija apēdusi uguns – ļauni radīta vai netīšām izcēlusies.


Nededzini savas un citu mājas!
Katrīna Jēkabsone (Tilžas vidusskola, 6.klase)

Tu noteikti daudz esi dzirdējis par kūlas dedzināšanu. Par to daudz stāsta ziņās. Cilvēki vienmēr tiek brīdināti par bīstamām sekām, tomēr viņi mēdz turēties pie sava un turpina dedzināt kūlu . Tādēļ arī nolēmām intervēt mūsu lauku pļavas vietējo iedzīvotāju zaķi Ļipausi.
Intervētāja: Ļipausi, vai drīkst Jūs uzrunāt uz "Tu"?
Ļipausis: Jā, protams.
Intervētāja: Ļipausi, Tu šajā pļavā dzīvo jau 4 gadus. Kā Tev izdodas paglābties no kūlas, kas tiek dedzināta pavasarī?
Ļipausis: Es neesmu viens, jo man ir ģimene – sieva un 3 zaķu bērni. Gandrīz katru gadu mūsu apkaimē tiek dedzināta kūla. Tomēr visus šos gadus esam izglābušies sveiki un veseli. Diemžēl 2 gadus pēc kārtas zaudējām savas mājas. Nebijām vienīgie – arī ežu ģimenīte zaudēja savas mājas. Tomēr nepadevāmies. Cēlām jaunas mājas, atbalstījām viens otru.
Intervētāja: Ļipausi, ko Tu domā par cilvēku neapdomāto, pārgalvīgo rīcību, dedzinot kūlu?
Ļipausis: Es domāju, ka cilvēkiem būtu laiks padomāt arī par mūsu, mazo radību, dzīvībām. Galu, galā – neciešam tikai mēs. Cieš arī paši cilvēki. Varbūt, ja mēs visi izveidotu milzīgu plakātu „Nededzini kūlu! Mēs arī gribam dzīvot! Ar cieņu pļavas iedzīvotāji”, tas uz cilvēkiem atstātu kādu iespaidu. Diemžēl neprotam rakstīt. Vai pasaulē uzradīsies kāds, kas mūs spēs sadzirdēt? Vai mums mūžīgi jāzaudē savas mājas, pat mīļie draugi un radi, dēļ cilvēku neapdomības? Tā tas nedrīkst palikt.
Intervētāja: Es Tev piekrītu, Ļipausi! Tas nav taisnīgi, tomēr cilvēki arī mēdz zaudēt savus tuviniekus, kuri cieš kūlas dēļ.
Ļipausis: Jā, viņiem mēdz gadīties , tas pats, kas mums, bet viņi var izglābties, taču mums tas sagādā lielas grūtības.
Intervētāja: Tieši tā, bet vai, Tavuprāt, kūlas dedzināšana sāk kļūt par aktīvu nodarbi?
Ļipausis: Mūsu apkaimes pļavā viss ir savādāk – kūlas dedzināšana ir kļuvusi par retāku nodarbi, jo mūsu apkaimē daudzi cilvēki ir pārcēlušies citur, tomēr dedzināšana neizpaliek. Nākas bēgt atkal. Labi, ka mēs, zaķi, esam ātri skrējēji. Parasti palīdzam arī ežu ģimenei.
Intervētāja: Ļipausi, ja Tu kļūtu par cilvēku, ko tu šajā lietā mainītu?
Ļipausis: Es izveidotu organizāciju pret kūlas dedzināšanu. Mēs būtu viena liela komanda, kas novērstu šo lielo nelaimi. Tad nedz cilvēki, nedz dzīvnieki un rāpuļi, nepiedzīvotu šīs briesmas.
Intervētāja: Ļipausi, ja Tu tiešām būtu cilvēks, un izveidotu šādu organizāciju, es tajā noteikti piedalītos.
Ļipausis: Es par to priecātos.
Intervētāja: Paldies, par interviju, Ļipausi! Visu labu!
 
Dedzinot kūlu
• Var nodegt tavas mājas
• Var iet bojā un ciest cilvēki
• Var ciest dzīvnieki
• Var tikt piesārņota vide un gaiss
• Var tikt nopostītas putnu savītās ligzdas, bišu stropi, kukaiņu mājiņas u.c.
• Tu apdraudi visu dzīvo sev apkārt!

Tāpēc brīdinu – esi apdomīgs un neapdraudi savu un citu dzīvību, dedzinot kūlu!


Dedzināt kūlu ir bīstami
Krista Tomiņa (Dunavas pamatskola, 6.klase)

Tā kā latvieši ir aktīvi pērnās zāles dedzinātāji, nolēmām intervēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils brigādes komandieri Miervaldi Tomiņu un Aknīstes posteņa komandieri Māri Ozoliņu.

Kā Jūs vērtējat to, ka tiek dedzināta kūla?
M.Tomiņš (M.T.) Negatīvi, jo tiek nodarīts ļoti liels kaitējums videi, kā arī bieži vien radīti materiāli zaudējumi cilvēkiem.
M.Ozoliņš (M.O.) Negatīvi.
Kāpēc kūlu dedzināt ir bīstami?
M.T. Dedzinot kūlu var apdedzināties un gūt dzīvībai bīstamas traumas
M.O. Apdraud cilvēku īpašumus, dzīvībai bīstami.
Vai ir statistika un kāda, cik kūlas ugunsgrēku mūsu rajonā jau bijuši?
M.T. Līdz 2008.g. 20.aprīlim ir reģistrēti 28.kūlas ugunsgrēki, taču faktiskais skaits ir krietni lielāks.
M.O. Jā, tāda statistika ir gan rajona, gan republikas mērogā.
Cik izsaukumi ir vidēji saulainā un sausā aprīļa dienā?
M.T. Aptuveni 5.
M.O. Šogad maz-1-2,pagājušogad 4-12.
Vai šogad ir bijuši arī traģiski gadījumi?
M.T. Cilvēki šogad Jēkabpils rajonā no kūlas ugunsgrēkiem vēl cietuši nav, taču nodedzis ir viens šķūnis.
M.O. Jā ir.
Kuros pagastos kūlu dedzina visvairāk?
M.T. Īpaši neviens pagasts neizceļas.
M.O. Man nav tādas informācijas.
Vai pilsētā arī dedzina?
M.T. Jēkabpils pilsētā dedzina visvairāk. Šogad no 28.kūlas ugunsgrēkiem,17. ir notikuši Jēkabpilī.
M.O. Jā, dedzina.
Ko darīt, kā rīkoties, ja redz degam lauku vai grāvi?
M.T. Vispirms jānovērtē vai liesmas apdraud ēkas, mežus vai kādas citas materiālas vērtības un jāuzsāk dzēšana ar pieejamākajiem līdzekļiem (lāpsta, spainis, slota arī žagari), vienlaicīgi paziņot par notikumu.
M.O. Zvanīt 112.
Vai par ugunsdzēsēju izsaukšanu uz kūlas ugunsgrēku jāmaksā?
M.T. Par izsaukumu pa tālruni 112 nav jāmaksā.
M.O. Nē nav.
Cik izmaksā viena kūlas dedzināšanas apdzēšana?
M.T. Dzēšanas izmaksas nav aprēķinātas, taču ja no Jēkabpils brauc dzēst kūlu uz Dunavu, tad ugunsdzēsēju automašīna degvielu patērē aptuveni 40-50 Ls vērtībā
M.O. Tas ir komplicēts jautājums un nav viennozīmīgas atbildes.
Cik cilvēku apkalpo vienu ugunsdzēsēju mašīnu?
M.T. 3.ugunsdzēsēji.
M.O. 2-5.
Vai ir speciālas mācības kūlas dzēšanai?
M.T. Nav, taču citu mācību laikā tiek parādīti arī citi kūlas dedzināšanas paņēmieni.
M.O. Jā, ir.
Vai vainīgie dedzināšanā tiek noķerti? Kāds ir sods?
M.T. Vainīgos pie rokas pieķert dedzinot kūlu izdodas ļoti reti. Sods ir bargs: no 200-500 Ls naudassods vai administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.
M.O. Ne vienmēr. Sods līdz 500 Ls.
Ar ko dzēš kūlas ugunsgrēkus?
M.T. Biežāk ugunsdzēsēji izmanto šim nolūkam izgatavotas gumijas pletnes, retāk dzēš ar ūdeni.
M.O. Ar rokas rīkiem vai ūdeni.
Jūsu ieteikumi tiem, kuri vēl domā dedzināt pērno zāli ?!...
M.T. Krāt naudu, lai var samaksāt SODU...
M.O. NEDEDZINI LATVIJU !!!


Kūlas dedzināšanas bīstamība
Annija Kurpniece (Gulbenes ģimnāzija, 10.c klase)

Ir pavasaris, bet jau ierasts, ka ugunsdzēsējiem un Latvijas dabai tas ir saspringts laiks, jo tiek dedzināta pērnā zāle. Kūlas dedzināšana Latvijā rada milzīgus materiālos zaudējumus, šai ugunij nepietiek vien ar pļavu, bieži vien uguns iekļūst mežā, ugunsgrēka laikā dzīvību zaudē dzīvnieki, putni, kukaiņi, nereti uguns paņem sev līdzi arī dzīvojamās ēkas un cilvēku dzīvības, rodas gaisa un ūdens piesārņojums.
Lai pievērstu uzmanību šai problēmai un uzklausītu dažādus viedokļus, tikos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Gulbenes rajonā – Vijāru Griķi, bioloģijas skolotāju Dzidru Sjomkāni, ka arī uzklausīju savus klasesbiedrus.

Viela pārdomām – dati no VUGD
2006.gadā 70% no ugunsgrēkiem izraisīja kūlas dedzināšana, bet 2007.gadā šis skaitlis samazinājās līdz 44%. Salīdzinot ugunsgrēku skaitu Gulbenes rajonā pēdējo trīs gadu laikā, visvairāk ugunsgrēku ir notikuši 2006.gadā, tad 2005. un 2007. gadā apmēram vienādi. 2005.gadā ugunsgrēkos bojā gājuši 4 cilvēki, izglābti arī 4 un cietuši 9 cilvēki, 2006.gadā bojā gājis 1 cilvēks, bet pagājušajā gadā ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 3 cilvēki un 1 cietis.
VUGD darbiniekiem notiek dažādi kursi, semināri, kas ļauj viņiem strādāt kvalitatīvāk un apzināties bīstamību ugunsnelaimes gadījumā.

Saruna ar V. Griķi
Ko Jūs domājat par kūlas dedzinātājiem un dedzināšanu?
Protams, domāju ne tās labākās domas. Iet bojā cilvēki, ēkas, dzīvnieki. Daudzi paliek bez pajumtes. Manuprāt, šeit vairāk būtu vides pārstāvim ko teikt, bet no ugunsdzēsēja profesionāļa puses, tas būtu ļaunākais, kas liek zaudēt dzīvības un pēc ugunsnelaimes ir lieli materiālie zaudējumi.
Cik bieži vidēji tiek izsaukti ugunsdzēsēji uz kūlas ugunsgrēkiem?
Viss ir atkarīgs no sezonas, no laika apstākļiem.
Cik bieži tagad, pavasarī?
Pavasaris ir pats “trakākais” laiks, ir gadi, kad ir diennaktī septiņpadsmit izsaukumi un ir arī tā, kad nav neviena vai viens.
Vai kūlas ugunsgrēkos šogad ir cietuši arī cilvēki?
Mūsu rajonā cietušo nav, ja godīgi jāsaka, neesmu dzirdējis, ka visā republikā būtu kāds cietušais.
Runā par kūlas dedzinātāju sodīšanu, bet maz dzirdēts par nosodītajiem, kaut arī notiek kūlas ugunsgrēki. Vai šogad kāds cilvēks ir saņēmis sodu?
Šogad mūsu rajonā sodīts nav neviens.
Kādi un cik lieli ir sodi?
Ir naudassods, mazākais- 200 Ls un fiziskām personām līdz 500 Ls.
Ir dzirdēts, ka pārgalvīgi autobraucēji braucot ceļmalā iemet sērkociņu vai degošu cigareti un izceļas kūlas ugunsgrēks. Vai tāds gadījums Jūsu praksē ir bijis?
Ir tādi gadījumi, kad tā izceļas ugunsgrēks, ja vainīgo noķer, tad soda. Ja godīgi jāsaka, tad jābūt specifiskiem laika apstākļiem, lai no cigaretes aizdegtos pļava.
Vai sodīs īpašnieku par to, ka kāds garāmbraucējs aizdedzinājis viņa īpašumu, ja netiek atklāts vainīgais?
Likumā ir noteikts, ka par savu teritoriju atbild īpašnieks, arī par to, lai viņa īpašumā nenotiktu kūlas dedzināšana. Bet, ja kūlas dedzināšana notiek un netiek atrasts vainīgais, tad šīs teritorijas īpašnieku soda par to, ka viņš nav sakopis savu īpašumu.
Kā Jūs vērtējat reklāmas kampaņas? Vai tās ietekmē cilvēku rīcību?
Jā, tās ietekmē cilvēku, piemēram, pagājušogad un arī šogad ir reklāmas kampaņa un mēs kopā ar policistiem braucam reidos pa rajonu. Jācer, ka reklāmas kampaņas spēj mainīt cilvēku domāšanu uz labo pusi.
 
Gulbenes ģimnāzijas bioloģijas skolotājas Dzidras Sjomkānes viedoklis
Kā jebkurai darbībai, ko veic cilvēki ir savi motīvi. Vieni to dara, lai izskatītos sakoptāka vide, jo ir pietrūcis spēka un līdzekļu rudenī nopļaut zāli. Otri, manuprāt, neprātības un neapdomīgas dēļ. Domāju, ka nevajadzētu dedzināt kūlu, jo ļaunuma ir vairāk nekā labuma. Kūlas dedzināšanas "plusi" - izskatās sakoptāks, acij tīkamākas teritorijas, jo jaunie asni ātrāk izspraucas no zemes. Kūlas dedzināšanas "mīnusi" - sadeg dzīvā radība, degšanas procesā izdalās CO2 un citas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, rodas dioksīdi - toksiskas vielas, kuras ietekmē cilvēka veselību, izdalās benzopirēns - kancerogēna viela, sadeg mājas, apdegumus gūst cilvēki.

10.c klases skolnieka Ulda Boldāna viedoklis
Kūlas dedzināšana ir problēma. ar kuru Latvija saskaras katru pavasari. Man sāk šķist, ka tā jau ir kļuvusi par latviešu tradīciju, kad zāle kļūst sausāka, izbraukt ārpus pilsētas un dedzināt kūlu. Vai tiešām mēs neapzināmies, kādu postu mēs patiesībā nodarām Latvijas dabai? Es uzskatu, ka kūlas dedzināšana ir cilvēku slinkums un neapdomība. Cilvēki pavasarī nenokoptajās pļavās sāk uzdarboties, taču nenojauš savas darbības negatīvās sekas. Līdz ar pērno zāli tiek sadedzināta arī dzīvā radība, saimniecības ēkas, nereti arī kūlas ugunsgrēkos cieš cilvēki. Vai tas tiešām ir nepieciešams? Es neatbalstu pērnās zāles dedzināšanu, taču ir jāmeklē risinājums problēmai. Sodi, aizrādījumi, protokoli – tie nav labākie veidi kā cīnīties pret kūlas dedzināšanu. Tomēr padomāsim par to, ko mēs nodarām Latvijas dabai, kad dedzinām pērno zāli!

10.c klases skolnieka Dāvja Poliņa viedoklis
Es uzskatu, ka kūlu nevajadzētu dedzināt. Manuprāt, cilvēks ir kļuvis par slinkuma vergu un tāpēc, lai novāktu pērnās lapas un zāli, viņš izvēlas nomest zemē sērkociņu. Tādā veidā iet bojā kukaiņi, vardes - viss, kas veido vienu dzīves telpu ar mums. Un arī cilvēki var būt liesmu upuri. Tādēļ es domāju, ka visiem vajadzētu domāt par to - mest vai nemest sērkociņu vai izsmēķi zemē.

Šis pavasaris ir bijis īpaši labvēlīgs un saudzējošs Latvijas dabai, jo ilgstošā mitruma un lietus dēļ cauri kūlai paspējusi izaugt jaunā zālīte. Tā rezultātā liela dedzināšana vairs nav iespējama. Pati daba sargā sevi... Kas zina, ko mums atnesīs nākošais pavasaris?


Vēstule Tev, kas liedza man lidot
Kristīne Cīze (Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs)

Es pamodos pērnajā zālē. Tā mēs darījām katru gadu, jo koku lapas jau vēl nebija uzplaukušas. Biju diezgan mazs un nevarīgs. Toties zināju – tikko uzspīdēs saule, mācīšos lidot un došos plašajā pasaulē. Bet pagaidām šeit bija tik silti, labi un droši. Kādā dienā mūsu mieru izjauca kaut kas ļoti karsts, ass, svešs un draudīgs. Kā vēlāk uzzināju – to sauc par uguni. Es gribēju no tās aizmukt, bet nepaspēju…Tā bija ātrāka par mani. Man sāpēja, bet pakliegt nespēju…
Kur tā radās? Tā esot izaugusi no mazas, mazas liesmiņas, ko Tu, cilvēk, palaidi sausajā zālē… Es Tev neko nepārmetu. Bet lidot tomēr gan nekad vairs nevarēšu …

 Naktstauriņš ar melniem spārniem

Kūlas dedzināšanas bīstamība
Lāsma Miķelsone un Renāte Trasūne (Suntažu vidusskola, 11.klase)

Par laimi šogad kūlu dedzina mazāk nekā pērnajā gadā. Ugunsnedrošs periods vēl nav ticis izsludināts.
Pēc statistikas datiem "šogad līdz aprīlim Latvijā reģistrēti 279 kūlas ugunsgrēki, kas ir apmēram par trešdaļu mazāk nekā pērn šajā laikā, kad tika fiksēti 1064 pērnās zāles degšanas gadījumi, kuros nopostītas 12 ēkas. Statistika liecina, ka šogad lielākais kūlas ugunsgrēku skaits bija 31. martā un 1. aprīlī, kad ik dienas bija reģistrēti 50 ugunsgrēki, bet šā gada rekords sasniegts 2. aprīlī, kad dzēstas 75 pērnās zāles degšanas. Par to, vai cēlies cilvēku apzinīgums, speciālisti pagaidām nav gatavi spriest. Drīzāk tas skaidrojams ar to, ka šai nodarbei līdz šim nav bijuši piemēroti laika apstākļi."
Suntažu vidusskolas bioloģijas un veselības mācības skolotājas Līgas Caunes domas par kūlas dedzināšanu pavisam noteikti nav pozitīvas: "Es esmu pret kūlas dedzināšanu. Tas ir ļoti, ļoti slikti. Neliels pluss ir tāds, ka pelni mēslo zemi un zeme iegūst nedaudz minerālus. Bet šo pelnu daudzums ir niecīgs salīdzinājumā ar to, kādu postu nodara kūlas dedzināšana. Kūlas dedzināšanas lielākais mīnuss ir tāds, ka iet bojā daudz dzīvo radībiņu."
Vides eksperti atbalsta kontrolētu kūlas dedzināšanu, sakot, ka "Latvijā varētu ieviest kontrolētu kūlas dedzināšanu līdz tam brīdim, kad valstī atgriežas gājputni."
Rodas jautājums, vai tas maz ir iespējams – kontrolēta nesaprātīgo dedzinātāju rīcība līdz noteiktam laikam. Vai viņi maz zina, kad valstī atgriežas gājputni? Viennozīmīgi – kontrolēta kūlas dedzināšana nav iespējama. Labāk būtu pārtraukt dedzināt kūlu uz visiem laikiem. Daba ļoti labi spēj tikt galā ar pērno zāli, jo dabā nekā nav lieka. Viss, ko tā dod, mums ir jāņem. Cik ņemam, tik dosim pretī. Tad varbūt ir jāsāk mīlēt zeme, kurā dzīvojam, un jāpārtrauc dedzināt pērnā zāle.
Rodas jautājums – kāds labums dedzināt? Dedzinot kūlu, cilvēks iznīcina ļoti daudz mazo dzīvnieciņu, kuri ir nepieciešami dažādiem dzīvības procesiem. Un ne tikai daudz rāpuļu tiek iznīcināts, dedzinātāji bieži vien dodas nāvē, paši to nemaz nenojaušot. Neviens nevar paredzēt, kā uguns katrreiz rīkosies. Kūlas dedzināšana palielina ugunsgrēku bīstamību, jo sevišķi, ja nav kārtīgi nodzēsta uguns, iekams dodas mājup. Kūlas dedzināšana ne vienu vien reizi ir izraisījusi ugunsgrēkus ar letālām sekām, nodeg mājas, meži... Un kā ar sirdsapziņu?


Nabaga sienāzītis
Zane Čerpakovska (Preiļu 1.pamatskola, 5. c klase)

Reiz dzīvoja sienāzītis ar savu ģimeni. Katru dienu viņi lēkāja un spēlēja savas vijolītes.
Bet kādā silti saulainā pēcpusdienā viņu zemē ieradās cilvēks un sāka dedzināt veco zāli. Katrs sienāzītis bēga kur kurais, bet neizdevās. Tikai mazajam sienāzītim laimējās uzlēkt uz kāda akmens. Pienāca vakars, viss bija tik kluss.
Cilvēka vainas dēļ sienāzītis palika viens lielajā pasaulē. Bet cilvēks neapstājās, viņš gāja un dedzināja zāli. Un sienāzītis nebija vienīgais, kuru bija piemeklējusi nelaime.
Mums ir jāpadomā par to, ko darām ar dabu, lai paši nepaliktu bez mazu putniņu čivināšanas pie loga, bez sienāzīšu vijoļspēles un arī zemesbišu gardā, saldā medus.
Apstājies, cilvēk, kad esi uzkāpis uz dabas takas!


Lūdzu, nededziniet!
Jānis Kālis (Zantes pamatskola, 8.klase)

Līdz ar pavasara iestāšanos kūlas dedzināšana atsākās! Cilvēki domā, ja sadedzinās pērno zāli, tad apkārtne kļūs skaistāka, bet tā vis nav. Viss paliks melns kā velns.
Iespējamība, ka dedzinot kūlu aizdegsies māja, vai šķūnītis, vai kāda cita ēka ir liela. Žēl tos cilvēkus, kas palikuši bez mājām. Cilvēki neapzinās šo risku! Padomājiet, pirms dedziniet!
Visi cilvēki- kūlas dedzinātāji, nogalina miljoniem kukainīšu, tūkstošiem vabolīšu un simtiem ķirzaciņu, vardīšu un, protams, citus rāpulīšus.
Nepiemirsti, ka tādā veidā tu piesārņo dabu!
Mūspusē, Zantē, tāpat kā citviet Latvijā, plašumā strauji vēršas kūlas dedzināšana. Par laimi Zantē ir Zantes BUB (Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība), kura glābj visus mežus un degošos laukus. Pateicoties viņiem pērnās zāles dedzināšanas dēļ zantenieki un viņu īpašumi nav cietuši, taču iedzīvotāji turpina dedzināt! Apdomā! Nededzini! Saudzē!
Pats arī esmu piedalījies dzēšanas darbos. Cik tas bija grūti! Es redzēju beigtus, sadegušus, pusdzīvus kukainīšus un putniņus. Pats galvenais, ka uguns izplatījās mežonīgā ātrumā! Cik tas bija grūts darbs! Man bija melna, sodrējiem netīra seja un acis asaroja, jo tajās bija iekļuvuši dūmi. Bija sāpīgi apzināties, ka to izdarījis cilvēks!
Lūdzu, nededziniet, paši cietīsiet!